Jau trešo nedēļu mūsu dzimtene un Baznīca dzīvo pēc jaunajiem ārkārtas noteikumiem. Ieviesto noteikumu dēļ draudzēs atcelti dievkalpojumi, Bībeles stundas, Svētdienas skolas nodarbības un citas norises. Daudzviet dievnamu durvis ir pilnībā slēgtas, bet citur, ievērojot valsts uzliktos stingros noteikumus, dievnamos nāk dievlūdzēji. Tikai Dievs zina, cik ilgi šāds stāvoklis saglabāsies.

Visai pasaulei tagad jādzīvo pēc jauniem noteikumiem. Neziņa, bailes, slimības un nāves draudi likuši sastingt visai cilvēcei; ir pierimusi vai pilnībā apstājusies rosīgā saimnieciskā un sabiedriskā darbība. Visi cilvēces lielie sasniegumi, spējas un iespējas ir izrādījušās nevarīgas un nepietiekamas, lai stātos pretī nelaimei, kas nākusi pār pasauli mūsu dienās.

Vērojot to visu, nevilšus nāk prātā pravieša Habakuka lūgšana un dziesma, kurā ir arī šādi vārdi:

“Kungs, es dzirdēju Tavu vēsti, mani māc bailes Tavu darbu priekšā. Gadu plūdumā īsteno Savu darbu un dari to gadu plūdumā arī visiem zināmu un skaidri saskatāmu! Dusmās atceries arī apžēlošanu!

Dievs uzsāka Savas gaitas .. Viņam pa priekšu iet mēris, un Viņam pa pēdām seko sērgas karstums. Kad Viņš apstājas, sakustas zeme; kad Viņš raugās uz tautām, tad tās krīt bailēs; kalni, kas no mūžības pastāv, pēkšņi sabirst drumslās.” (Hab 3:2‒6)

Cik biedējoši vārdi ir sacīti laikos, kad netaisnība un laupīšana, augstprātība un iedomība, bezdievība un izdabāšana dažādām iekārēm bija padarījušas dzīvi tumšu un ļaunu! Tās bija dienas, kad Dieva ļaudīm bija jāpacieš gan pasaules ļaunums, gan Dieva dusmas pār ļauno pasauli. Ko šādos apstākļos darīt Dieva tautai? Pravietis dod atbildi Dieva ļaudīm, kas der visos laikos: “Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ.” (Hab 2:4)

Kā kopt un uzturēt šo paļāvīgo ticību, kas ļauj izdzīvot arī visdrūmākajos laikos? Apustulis Pāvils, uz mūžu atvadīdamies no kristiešiem, kuriem viņš Dieva vārdu bija sludinājis un kurus viņš bija vedis pie ticības, saka šādus vārdus: “Un tagad es jūs uzticu Tam Kungam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj jūs celt un dot mantojumu līdz ar visiem svētiem.” (Apd 20:32) Kristus un Viņa evaņģēlijs ir spēks ikvienam, kas tic.

Tāpēc arī mums, kas piedzīvojam notikumus, kad Dievs Tas Kungs ir izgājis piemeklēt pasauli par tās grēkiem un bezdievību, ir jāvērš savas sirdis un domas uz Dievu un Viņa svētajiem vārdiem. Kad daļējas vai pilnīgas nošķirtības dēļ mēs vairs nevaram veidot savu ticības dzīvi kā ierasts, mums ar vēl lielāku dedzību jānododas lūgšanām vienatnē vai ģimenes lokā, jālasa Svētie Raksti un tās kristīgās grāmatas, kuras aizvadītajos gados mums Dieva žēlastībā ir tikušas tik bagātīgi dotas. Tāpat mums ir arī brīnišķīgas un vēl nekad nebijušas iespējas lietot tās daudzās svētīgās dāvanas, kas atrodamas vispasaules tīmeklī. Lai Dievs dod gudrību un padomu šajos plašumos neapmaldīties, nesildīties pie svešas uguns un nesekot nekādām citām balsīm, kā vienīgi Labā Gana balsij!

Tā mēs Kristus žēlastībā un mierā varēsim saglabāt Gara vienību ar Dievu un saviem ticības brāļiem un māsām arī šajos neierastajos un apgrūtinātajos laikos. Lūgsim kopā ar pravieti Habakuku, lai Tas Kungs savās dusmās atceras arī apžēlošanu! Lūgsim, lai pagāni un elku kalpi tiktu atgriezti no velna varas pie Dieva. Lūgsim par mūsu ticības brāļiem un māsām visā pasaulē. Lūgsim, lai Dievs glābj un pasargā mūsu dzimteni Latviju, tās tautu un baznīcu. Lūgsim cits par citu, lai Dievs stiprina sirdī paļāvīgu ticību. Lūdziet arī par mani. Gaidīsim laikus, kad sirsnībā un draudzībā atkal varēsim apkampt viens otru un sniegt viens otram roku. Dieva žēlastība un miers lai ir ar jums visiem!

Kristus mīlestībā –
jūsu draudzes mācītājs